Ziema. Ja iepriekšējā dienā ir lijis, no rīta putinājis un pa logu redzamos ceļus klāj pabieza sniega/ ūdens un ledus putra, paiet labs brīdis līdz pozitīvam lēmumam par došanos izmest kādu riņķīti. Ar velosipēdu, protams. Rosīties žiglāk izdodas, ja klāt pēcpusdiena un šī nav tā diena, kad plānots iepazīties ar sniega braukšanu diennakts tumšajā laikā. Tomēr ārā izvelcies ar nosacījumiem - ja sniega putra malsies īpaši grūti, tad tikai tā, uz mazu brītiņu.
Pa logu redzētais segums ir savā vietā, tomēr no rīta bijušais vējš nu jau pierimis, bet klāt sasnigušais sniegs vakardienas ledu padarījis pavisam braucamu. Posmā pa apdzīvotāku ceļu nākas iespringt, lai izstūrētu cauri putrai - negribas nozvelties jau brauciena sākumā. Bet tālāk sniega kļūst vairāk un ceļa segums aizvien patīkamāks. Un te, minūtes desmit kopš došanās laukā, top skaidrs: ideālā diena sniega riteņbraukšanai ir šodiena!
Ceļi ir balti - lielākoties. Posmi, kuros cauri spīd ledus vai vakardienas lietus laikā izveidojušās peļķes, ir maz. Turklāt arī tie visi ir pavisam izbraucami - ledum pielipušais sniegs izveidojis ātri ripojošu un drošu pamatu. Nepieblietētā sniega joslas sākumā vēl uztrauc, bet jau drīz ir skaidrs, ka tās nav bīstamas - cauri ripo lieliski, klusi gurkstot.
Satieku paziņas - suņus, kuri, nikni rejot, gatavi jozt līdzi katrai, viņuprāt, aizdomīgai personai, kas parādās viņu māju tuvumā. Diemžēl taksis nav tā suņu šķirne, kura man liktu sarauties bailēs, bet otrs līdziskrējējs - jaunulis, pieredzējušākā rējēja centienus man uzklupt uztver kā jautru rotaļu. Un ķer takšeli, nevis palīdz noķert mani. Nosolos viņiem, ka atceļā piestāšu aprunāties.
Parketa MTB. Visi zina, kas tas ir, bet termina precīzu definīciju diez vai kāds ir redzējis. Būtu interesanti. Pieņemot, ka tas nozīmē braukšanu pa grantenēm un asfaltu - šķiet, mana ziemas izbrauciena maršruts pilnībā atbilst minētajiem nosacījumiem. Vai granteni, ja to klāj sniegs, ledus, ūdens un visu minēto vielu maisījums, sauc vai nesauc par parketa MTB?:)
Braucot paspēju izdomāt vis kaut ko. Piemēram. Kas gan ir argumenti nebraukt arī ziemā? Vai tie, kas jau rudenī ieziemo savus velosipēdus, ir pamēģinājuši izbraukt kādu sniega līkumu? Vai viņi zina, ko zaudē? Vismaz tādās dienās kā šī - vienīgais traucēklis riteņbraukšanai ir paša vēlēšanās. Bet nu labi. Iespējams, to sauc par hronisku veloatkarību, kas liek tā domāt.
Pelēka, apmākusies ziemas diena ar košāku noslēgumu - virs meža redzama šaura, bet krāsaina josla. Saulriets - speciāli tiem riteņbraucošajiem, kas dodas mājup.