Svētdien treniņnolūkos aizminos no Siguldas līdz Cēsīm paskatīties XCO sacensības Ozolkalnā. Tur kā jau Ozolkalnā – trase ir pilnīgs trakums, un vēl sāk līt lietus. Iepriekš divus gadus tur piedalījos, šogad negribējās. Paskatījos, pafotografēju, pabļāvu kaut cik uzmundrinošus vārdus pazīstamajiem braucējiem, padrebinājos un pagriezos atpakaļ. Dubļiniekus savam MTB, protams, nebiju uzlicis, tāpēc tagad puse ūdens no ceļa lidoja sejā, otra puse – uz muguras. Taču braukt viegli, atkal diezgan silti, tāpēc par to pārāk nepārdzīvoju. Tuvojoties Siguldai, lietus beidzās, pat jaciņa paspēja gandrīz izžūt.

Pēc tam vēlāk vakarā minos tālāk uz Rīgu. Lielais prieks, kas negaidīti piezagās jau pašos pirmajos braukšanas metros, bija sajūta, ka man ir sausas drēbes!! Ikdienišķs sīkums, taču vēl labu brīdi tas tiešām likās nu tāds wīīī, ekstra un pats, pats komforts! Pēc tam, kad pusotra stunda pavadīta ar slapju dibenu, tikai tad var pa īstam novērtēt, ko nozīmē sausas drēbes. :))

Solidarizējoties ar tās dienas Tartu šosejas sacensību dalībniekiem, arī man sanāca kopā tieši 135 km. Šodien prāts noguris, bet kājas kaut kā nemaz, pārbaudīju Mežaparka trasēs.