Viens no pēdējo dienu lielākajiem pārdzīvojumiem droši vien bija zelta medaļas iegūšana Pekinas Olimpiskajās spēlēs, ko izcīnīja Māris Štrombergs – BMX braucējs.
Vēl jo lielāks prieks man par to tādēļ, ka tas ir velosports. :)

Iepriekš nemaz nezināju, ka Latvijas BMX braucēji ir tik spēcīgi un sacensībās sastāda ievērojamu konkurenci ASV, ko uzskata par BMX dzimteni. Tagad uzzināju. Un ne es viens.

Ceturtdaļfināla braucienus biju ierakstījis, lai nebūtu jāceļas četros naktī, taču pusfinālu un finālu tehniskas kļūmes dēļ neizdevās ierakstīt, tāpēc tikai no rīta ziņās uzzināju, ka Latvijai ir zelts BMX'ā. Vēlāk pa dienu uzzināju, kas un kā to izcīnījis.

Piektdienas laikā LTV7 vairākas reizes rādīja finālbrauciena atkārtojumus, kolēģes tos skatījās un tik un tā katru reizi kliedza: "min, min, min!!"

Katru reizi, kad noskatos zelta braucienu, man skudriņas pārskrien un acīs sariešas asaras. Māris Rīmenis šo braucienu komentēja vienkārši nepārspējami.
Tikai 36 sekundes, kas radīja tik daudz emociju! Uz palikšanu.
It sevišķi ņemot vērā to, ka Latvijas BMX komanda pie šī rezultāta – maksimālais braucēju skaits vienai valstij Olimpiskajās spēlēs – sasniegusi pašu spēkiem, ar tīru entuziasmu un savu ģimeņu atbalstu. Un rezultātā – Latvijai tik pārliecinoši tiek zelts pirmajās BMX sacensībās, kas iekļautas Olimpiskajās spēlēs!

Protams, ļoti žēl, ka Ivo Lakučam un Artūram Matisonam neizdevās tikt līdz finālam. Matisonam pusfināla braucienos vienkārši nepaveicās. Ceru, ka viņš nezaudēs apņēmību, un nākamajās Olimpiskajās spēlēs Londonā BMX finālā būs vismaz divi latviešu braucēji!

Olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā Žaks Rouge par sportistiem teica šādus vārdus: "Jūs bijāt patiess paraugs cilvēcei." Patiešām.

Pēc Māra Štromberga uzvaras man pašam tīri vai sagribējās turpmāk sacensībās nevis vienkārši braukt, lai nobrauktu un būtu kaut kāds puslīdz normāls rezultāts, bet gan censties no starta līdz pat pēdējiem metriem, lai kāptu arvien augstāk, līdz beidzot pirmoreiz mūžā uzkāptu uz pjedestāla.