Kļūst siltāks, dienas garums jau 11 stundas, pavasara treniņsezona var sākties! (Vai arī to var nosaukt savādāk.)

Pagājušajā sestdienā vispirms snowkite uz lauka pie Turaidas ar pūķi un slēpēm, pēc tam neliels riņķītis ar velo. Kaitojis pa sniegu nebiju divus gadus, tagad beidzot bija pietiekams vējš un sasalis sniegs, bija ļoti forši! Pūķis dažus metrus virs zemes, es kantēju atspēries, maksimālais ātrums līdz 35 km/h (baigi nespiedu), saule spīd, es pūķa ēnā, tāds wiii! Aizrāvos ilgāk kā bija plānots. Pro'ms, man vēl daudz jāmācās, gadījās daudz krist, vilkties pa zemi, atstājot aiz sevis dziļas vagas, nejauši lidināties pa gaisu, ar slēpi sagriezt biksi, apsisties un tā. Kopā kādus 13-15 km nošļūkāju šurp turp.

Divi video no turienes, bet ne mani un tikpat kā bez manis: 1) epiks krešs, 2) snowkiting darbībā.

Pēc tam daži kliņģergabali un pēc ilga pārtraukuma dodos izbraucienā ar MTB. Iepriekš ar to pēdējoreiz braucu tikai otrajos Ziemsvētkos, kad vēl nebija sniega un abi ar brālēnu izbraucām apli Sigulda - Murjāņi - Sigulda, un tad kaut kad janvārī, kad abi izmetām riņķīti pa sniegotajiem ceļiem un takām. Tagad pa šoseju uz Allažu pusi. Ceļi lielākoties pavisam sausi, ripo pavisam raiti un nojaušu, ka man ir labi pa vējam. Tā arī ir, pusceļā sastopu pārinieci, pagriežos atpakaļ un.. vairs nemaz neiet uz priekšu.

Lielie ātrumi ir pa vējam, mazie – pret vēju. :)

Pavadu nosalušo pārinieci līdz mājām, un GPS rāda, ka man tikai 25 km nobraukti, tāpēc nolemju izbraukt to pašu gabalu vēlreiz. Otro apli iesāku ar 40 km/h ieskrējienu pa vējam, tad sānisku braukšanu ar sānvēju un tad atkal pa vējam pa sniegotu granteni, kas sākumā normāla, pēc tam mīksta putriņa, tad ciets un spīdīgs ledus, uz kura fiksi nožaujos un čunčinu lēnā garā līdz asfaltam. Pa ceļam nograužu sasalušu graudu batoniņu. To pašu maršrutu izvēlējos daļēji arī tāpēc, ka mani ieinteresēja kāda saimniecības ēka Allažos. Apskatījis to, dodos cīņā ar pretvēju. Mājās gan nonācu diezgan samocījies un izsalcis. Kopā kādi 60 km.

Svētdien un pirmdien sāp visas maliņas no sestdienas aktivitātēm. Kājas tā pārāk neiebilda, toties rokas gan sāka sāpēt jau pēc 15 nobrauktiem kilometriem.

Pirmās sacensības jau aprīļa otrajā pusē. Man gan šķiet, ka es šogad aizbraukšu tikai uz kādām trim, četrām sacensībām. Ja tā labi padomā.