Man tā teica par SEB MTB Maratonu.
Pagājušajā svētdienā Siguldas apkārtnē notika SEB MTB 2. posma sacensības, kas gan vēl ir ar Krimuldas nosaukumu, lai gan no Krimuldas tur nekā nav – finišs vairs nav serpentīna augšgalā. Vairāku apšaubāmu attaisnojumu dēļ izdomāju tajā nepiedalīties. It kā jau diezgan vīzdegunīgi – nepiedalīties sacensībās, kas notiek mājas trasē. Bet nu, tā es nolēmu.

Pirmais iemesls bija neinteresantā trase, kas lielākoties ir pa grants ceļiem, tāpēc MTB ir tikai nosaukumā. Pie šī iemesla es arī visstiprāk turējos, līdz tam sāku ticēt. Vēl bija arī šis tas ar divreiz pārrautu ķēdi, jaunu kaseti un pēc tam ne-tik-perfekti slēdzamiem ātrumiem. Līdz ar to es devos trasē fotografēt braucējus, nevis piedalīties sacensībās.

Jāsaka, ka bija tīri interesanti. Man bija iepriekš sastādīts plāns, kur un kad jābūt, lai paspētu nofotografēt dalībniekus un pēc iespējas mazāk tiem traucētu. Plāns arī tika izpildīts gandrīz nevainojami, kopā pa trasi un šōrtkatiem nobraukājot ap 30 kilometriem. Aprīkoju velo ar divām mirglampiņām, lai visiem būtu skaidrs, ka esmu trasē ar īpašu iemeslu, neesmu sportists vai kāda "vilcējs", un mani neapturētu vietās, kur trase krustojas ar šoseju. Iespējams, ka mans izskats nedaudz atgādināja velopoliciju. :)

Vispirms Turaidā uzreiz pēc sporta klases starta, pēc tam pārbraucu uz ideālu un gaišu vietu pēc stāvā kāpuma sporta klases pirmajā aplī, tālāk uz "bīstamo nobraucienu" otrajā aplī, kas pazīstams arī kā "dubļainais nobrauciens". Tā vispār bija kļūda, tur nebija tik forši, jo traucēja zari ar lapām un galvenais – saule un ēnas, līdz ar to bildes nav tik sakarīgas. Kad tikpat kā beidzās sporta braucēju plūsma, devos tālāk uz otro kāpumu, kur nosēdēju labu laiciņu un "noķēru" lielāko daļu tautas braucēju, palaižot garām pāris desmitus no pirmajiem. Vienīgo uzbļāvienu, lai uzmanos, dzirdēju no viena no pirmajiem tautas klases braucējiem, kad pametu "dubļainā nobrauciena" vietu. Kad uz ceļa sāka parādīties uzkrītoši daudz tādu, kas stumjas, nevis brauc, devos prom, braucot pa trasi kopā ar tautas klases dalībniekiem. Lai viss būtu godīgi, astē nevienam neļāvu sēdēt, un ceru, ka nevienam arī nepatraucēju. Apjautājoties ceļa rādītājiem, kā ātrāk tikt līdz šosejai, to arī atradu, un tad pa taisno līdz Siguldai, kur nedaudz pafotografēju finišētājus, līdz mana 8 GB atmiņas karte bija pilna.

Un pēc tam ilgais bilžu šķirošanas process. Varu godīgi teikt, ka braukt ar MTB pa šoseju ir interesantāk kā izšķirot 2100 bildes, pierakstot arī numurus, kas bildē redzami. Tā kā bilžu daudz un dalībniekiem tur būtu ilgi un grūti mēģināt atrast sevi, tad šoreiz galerijā pacentos izveidot filtrēšanas iespēju pēc numura (sports un tauta), kam tādu varēju saskatīt.

Bija interesants piedzīvojums, pārmaiņas pēc nepiedaloties sacensībās. Ko darīšu nākamgad Siguldas / Krimuldas posma laikā, nu gan nezinu. Atkarīgs no trases, hihi. :)