Šodien ap plkst. 16 ieradāmies Siguldā, lai aizvadītu pēdējo treniņu pirms 18. Vienības velobrauciena. Treniņa laikā veicām ierasto maršutu, vairāk vai mazāk, pa labākajām Siguldas vietām, lai iepazītos ar apstākļiem, kas varētu sagaidīt Vienības velobraucienā.
Ātri vien sākās dienas jautrākā daļa, kritieni.
- CopyLeft: 0 kritieni
- x-f: 0 kritieni
- Murcielago: 2 kritieni
Kamēr x-f veikli izlavījās pa pareizo ceļu, tikmēr es nolēmu slīpēt zemi, kas gan jau tāpat bija pietiekami līdzena. Tāpat veicām nelielu velo ķiveres testu. Tas notika drīz pēc tam, kad es biju aizķēris kādu zālē paslēpušos celmu. Diemžēl ķivere neizturēja, bet deguns, lai arī sāpīgi sasists, tomēr palika savā vietā. Tātad, nelietojiet ķiveres, tās tomēr nemaz tik salīdzinoši izturīgas nav. Tāpat treniņa laikā veicām ierasto uzbraucienu pa Turaidas serpentīnu, lai pārbaudītu fizisko sagatavotību. Tad vēl veikls nobrauciens (tikai 65km/h) no Turaidas un tikpat veikls (tikai 15km/h) uzbrauciens uz Siguldu. Nobrauciena laikā gadījās nopietna tehniska ķibele, iespaidīgo ātrumu neizturēja otrās pudeles vāciņš, kas izlēma savu ceļu turpināt patvaļīgā virzienā. Vēlāk, veicot meklēšanas un glābšanas operāciju, tas tika veiksmīgi atrasts pie 9. kilometra stabiņa.
Un tad jau sekoja dienas labākā daļa, kas arī ir izvērtusies par sava veida tradīciju - divu picu (katram) apēšana. Kā gadījās, kā ne, bet visi ar picām tika galā un dzīvi arī palika.
Tā nu tika veiksmīgi aizvadīts pēdējais sagatavošanās posms pirms 18. Vienības velobrauciena.