Šodien notika šī gada pirmā Kritiskā masa un vienīgā, kas šogad ir 1. maijā. Bija tiešām foršs pasākums! Patika. Bija daudz labāk un patīkamāk kā pagājušajā gadā, kad policija visu laiku centās apturēt un izklīdināt dalībniekus. Arī paši velobraucēji uzvedās daaaaaaudz kulturālāk.

Šoreiz sākumā dažas reizes ar ļoti uzkrītošu krievu valodas akcentu tika pateikts, lai brauc vienā rindā pie labās ceļa malas, pēc tam četri policijas busiņi ar iekšā sēdošiem specvienības vīriem pilnīgi nevajadzīgi uztaisīja normālu road block pie Kongresu nama, un tālāk viss sāka notikt puslīdz civilizēti. Policisti ar motocikliem pavadīja velobraucējus visa brauciena laikā (protams, kontrolējot kārtību) un ļāva aizņemt vienu ceļa joslu.
(Es to visu ļoti saīsinu, bet apmēram tā bija.)

Protams, ka atradās kadri, kam pat ar vienu joslu bija par maz, jo nez kāpēc bija jābrauc vēl tālāk no labās ceļa malas. Bija arī dažas nevajadzīgas nesaprašanās, piemēram, iebraucot Vērmanes dārzā vai izbraucot pilnu Mūkusalas apli. Bet tas tā.
Pasākums bija daudz labāks kā pagājušajā gadā un galvenais – tiešām pozitīvs!

Riņķojām ap Brīvības pieminekli, ap Rolandu, pastāvējām pie Ministru kabineta, pārbraucām visus četrus Rīgas tiltus, pacilājām velosipēdus, satiku pazīstamos, sanāca dažas labas fotogrāfijas.

Beigās aizbraucām uz Andrejsalu. Izrādījās, ka pulkstens jau ir pieci. Iepriekš par to nebiju domājis (jo man tā kā vēl jātiek atpakaļ uz Siguldu), taču tā sanāca, ka pieteicos arī dragreisam.
Velo dragreiss ir apmēram tāds pats kā parastais dragreiss. Tīri interesanti. Vienīgajā treniņbraucienā pārliecinoši paliku pēdējais no četriem, jo man bija smaga soma. Vienīgajā sacensību braucienā startēju tiešām labi, uzreiz izrāvos vadībā un tad visu zaudēju, jo gluži triviāli ieķērās ķēde pārslēdzējā. Bāc! Kaut kas tāds notiek vienā gadījumā no tūkstoša, un tas gadījums atgadījies tieši tagad, kad esmu vadībā! Zaudēju braucienu, otru iespēju nedeva, gandarījuma braucienu negribējās gaidīt, jo nebija ne jausmas, cik drīz tas varētu būt. Bet labprāt vēl kādreiz to pamēģinātu. Dragreisam tikai tāds mīnuss, ka var izstāties uzreiz pēc sacensību sākuma un tālāk netikt. :)

Bet pēc tam jau atpakaļ uz Siguldu. No Andrejsalas ar pretvēju līdz Siguldai bija nedaudz mazāk kā divarpus stundas. Uzreiz aiz Rīgas uz kaut kā pārdūru riepu. Patiesībā tā bija pirmā reize, kad ceļā nākas mainīt cauru kameru, un jāsaka, ka tas nebija ātri. Man tāda procedūra prasīja kādas 15 minūtes, jo nevarēju pārdabūt riepas malu pāri aplocei. Būs jāpatrenējas.

Bet par Kritisko masu – nākamgad noteikti atkal!