Kamēr M* jaunieši izmanto ziemu, lai turpinātu braukt ar velo, man šādi laikapstākļi šķiet pārāk ziemīgi tādām nodarbēm – gan pārāk auksts, gan par daudz sniega. Ja nu kāds vēl nepamanīja, tad daždesmit gadu laikā šis bija pirmais janvāris un arī gandrīz viss februāris bez atkušņiem. Nu un sniega dziļums tagad ir apmēram pusmetrs. Iepriekšējos gadus ziemas mēnešos mierīgi varēja izbraukt kādu riņķīti, bet tagad gan aukstums pārāk liels, gan ielas un ceļi pārāk šauri. Vismaz man nav grūti sameklēt kādu attaisnojumu.

Tāpēc esmu pievērsies parastākām aktivitātēm svaigā gaisā – distanču jeb, kā Maija to apzīmēja, šosejas slēpošanai (pretstatā kalnu slēpošanai).

Pagājušajā gadā ziemas beigās kādā brīvdienā pamēģināju, kā tas ir, iepatikās, un uzreiz nolēmu, ka nākamajā ziemā jātiek pie slēpēm. Pirms tam pēdējoreiz slēpoju pamatskolā fizkultūras stundās.

Kādu laiku apsvēru, kādas slēpes man īsti vajag – klasiskā vai slidsoļstila. Klasiskās ir klasiskās, tāpat kā klasiskā mūzika – to var klausīties, bet tā nešķiet diez ko stilīga. :) Savukārt slēpot slidsolī ir vieglāk un, šķiet (vismaz šķiet), arī modernāk. Taču slidsoļslēpēm ir kāds vērā ņemams mīnuss – tās var lietot tikai trasē, pa mežu slidsolī nepaslēpot, turpretī ar klasiskā stila slēpēm var braukt pa trasi (ja ir iedzīta špūrīte), gan pa laukiem un mežiem, un ir gandrīz vienalga, vai tur jau kāds ir iebraucis sliedes, vai nav.

Apsverot visus par un pret, tiku pie klasiskajām slēpēm, ērtiem zābakiem, stiprinājumiem un atbilstoša garuma nūjām. Kopā viss izmaksāja apmēram mazāk kā vieni paši kalnu slēpošanas zābaki, tāpēc nav nekāds brīnums, ka distanču slēpošana ir tautai vairāk pieejama ziemas aktivitāte svaigā gaisā.

Pats pirmais izbrauciens bija diezgan interesants. Lai gan pie visa inventāra tiku jau decembra otrajā pusē, pirmā slēpošana sanāca tikai janvāra sākumā. Tā kā jau ap to laiku bija pamatīgi sasnidzis, tad cauri Siguldai devos uz slēpēm. Neatceros ziemu, kad vēl tas būtu bijis iespējams. :)
Nu jā, pirmie kilometri gan nepavisam nebija tik viegli kā biju iztēlojies. Nācās gan klumburēt, gan klupt, gan krist uz līdzenas vietas, gan aizelsties daudz ātrāk kā gaidīts, jo izrādās, ka slēpošanas process nav nemaz tik vienkāršs kā izskatās.

Taču patīk tik un tā!
Izrādās, ka tādā ziemā (visīstākajā!) kā šī, visapkārt ir daudz distančslēpotāju, tāpēc iebrauktu sliežu ir gandrīz visur – gan uz laukiem, gan Silciema vai Ķiparu mežos, gan Silciema trasē, gan arī Saulkrastos gar jūru. Tikai izvēles grūtības. Turklāt XC ar slēpēm no XC ar velo atšķiras ar to, ka ziemā privātīpašuma robežas ir mazāk noteiktas un pamanāmas, tāpēc bieži vien var doties pa tādām vietām, kur vasarā diez vai iedomātos to darīt. (Vismaz trīs vietās mēs kāpām vai slēpojām pāri dzeloņdrāšu žogiem.)

Gar jūru laikam bija vistālākais slēpojums vienā piegājienā, bet tas arī bija viens no patīkamākajiem – zilas debesis, aizsalusī jūra, iebrauktas sliedes, neliels sals, maz cilvēku un pilnīgs bezvējš. Un smuki skati. Idille.
Taču slēpots tika arī pie mīnus 10 grādiem un vēja. Ja grib, tad var. Galvenais ir piemērots apģērbs, lieliska kompānija un termoss ar karstu tēju, kas parasti tiek novērtēta ar "mm, salds".
Slēpojot gar jūru, gan atgadījās kāda ķibele – iepriekšējā vakarā pēc slēpošanas nebiju ienesis slēpes iekšā nožūt, tāpēc kādā brīdī ūdens, kas bija sakrājies kaut kur stiprinājumā, sasala, neļaujot vairs atbrīvoties no slēpes. Ar lielām mocībām un pēc labas stīvēšanās gan to tomēr izdevās izdarīt. Pēc tam jau bija mācība, ka slēpes ir arī jāžāvē. Jau paspēju iztēloties, ka tagad būs jāslēpo visu dienu un nemaz netikšu pašļūkāt pa ļoti gludo ledu.

Nesen pieveicām arī posmu no takas gar Gauju uz Murjāņu pusi – to pašu, pa kuru pavisam bieži braukts ar velo gadalaikos, kad nav sniega. Tur gāja diezgan grūti un nepavisam ne tik ātri kā ar velo, toties bija interesanti paskatīties uz pazīstamajām vietām pavisam citā izskatā un veidā. Nu jā, un sapratām, ka pa mežu ar velo, iespējams, vēl pāris mēnešu nevarēs braukt, jo sniega tur daudz, bet mežā tas parasti kūst ilgāk. Lūk.

Tomēr ceru, ka ziema tik drīz vēl nebeigsies!