Pēdējā augusta diena jau ir garām, un tā kā tas bija pēdējais vasaras mēnesis (septembris taču tāds neskaitās), tad nolēmu, ka to vajag atzīmēt ar pēdējā augusta pēdējo braucienu mājup. Vispār jau Rīga - Sigulda ar velo dažiem nav nekas īpašs un to veic ikdienā, taču es to nemaz tik bieži nebraucu. 

Sajūtas bija diezgan rudenīgas. Pleķaini mitrs asfalts no nesenā lietus. Pavēss. Zemi mākoņi. Virs horizonta tajos pavērusies spraudziņa, kurai cauri izlaužas tikai puse Saules. 

Braucām divatā, ļoti nesteidzoties, un pa ceļam mūs apdzina meitene zaļā tērpā ar MTB, divi braucēji pārī, viens ar šosejnieku, otrs ar MTB, trīs braucēji "Hawaii Express" formās. Lai gan krēsla pamazām jau sāka sabiezēt, nevienam no viņiem nebija sarkanās lampiņas aizmugurē. Un tādi sportisti braukā pa labi noslogotu šoseju darbdienas vakaros. Dumi.

Tā kā darbs ir Rīgā, sākas diezgan agri un pirms tam jānomazgājas un vēlreiz jāpabrokasto, tad starts no Siguldas ir ap pieciem no rīta. Vēlākais iespējamais ir pussešos. Tā nu es ceļos nakts vidū – četros. :)

Paskatos ārā – zvaigznes spoži spīd. Droši vien auksts. Paskatos nokrišņu radarā – netālu no Rīgas lietus! Tā kā varētu paspēt, tā kā varētu nedaudz salīt, tā kā varētu vēl iet pagulēt un braukt ar vilcienu. Nu nekas, ja būs lietus, tad tikai pašās beigās. Ielieku somā lietusjaku.

Pēc stundas tiešām esmu sataisījies un dodos ceļā. Rīta izbrauciens zem zvaigznēm. To ir daudz. Augstu, augstu spožs Jupiters, netālu Marss, izbraucot klajākā vietā pamanu kopš pavasara neredzēto Orionu. Viss skaidrs! Visi zvaigznāji sagriezušies savādāk kā ierasts.

Šoseja pavisam tukša, bieži esmu vienīgais gaismas avots, kas redzams uz abām pusēm. Lēnām, lēnām aust gaismiņa. Kaut kur aiz Vangažiem kādā izcirtumā turpat pie ceļa ievēroju kaut ko tumšu. Krūms? Koks? Alnis! Stāv un skatās. Jupiters pavada mani līdz pat Garkalnei, kad beidzot pazūd mākoņos. 

Iebraucot Rīgā, mazmazliet smidzina. Pirms septiņiem esmu galā. Labi. Darbdiena var sākties. Parasts 1. septembris.