Slurpy mudstuck tyres
Knobbly teeth bite the brown earth
My smile is dirty
(Brian Goode)
Nu, nav jau daiļslidošana.
Rudens ir tieši vidū, un, ja vien vismaz viena no divām nedēļas nogales brīvdienām ir brīva no lietus, tad viss vēl joprojām notiek.
Svētdien smidzināja lietus, tāpēc vēlēšanās pavizināties izpalika, taču sestdien gan bija forši. Ķēdi nomazgāt pirms brauciena gan neatlika laika, bet tas nekas (tāpat drīz jāmaina visu "transmisiju"). Tā kā sestdien Siguldas apkārtnē norisinājās ekstrēmais maratons, tad pirms tam bija nedaudz jāpadomā, kur braukt, lai pārāk nesatiktos ar skrējiena dalībniekiem.
Pirmos 33 km nobraucām divatā, apstājoties neparasti maz reižu, :) un pēc tam otru apli turpināju viens. Kad tikko biju ticis pāri 60 km, tad sāku domāt par ēdienu – kas man tāds garšīgs mājās. Maize ar augļiem. Cepumi. Karstas siermaizītes. Kakao krēms. Mm..
Uz priekšu vairs tik raiti negāja, bet, nu, mājās tāpat jātiek. Krimuldā garāmbraucot saplūcu pāris ķekarus aroniju. Cik zinu, tad lielākajai daļai tās negaršo, bet man gan! Ar tādiem papildspēkiem jau daudz vieglāk tiku lejā līdz Gaujai un tad atpakaļ augšā – uz Kaķīškalnu, kur sastapu draugu, kas bija izvedis pastaigā savu mazo meitiņu. Pastaigājām, papļāpājām, nedaudz nosalu un tad uz mājām. Ar 70 km pilnīgi pietika, kaut kā neiedomājos, ka, dodoties otrā tikpat garā aplī, sanāks tik daudz kopā nobraukt. :)
Iepriekšējās nedēļas nogales sestdienā pamodos, un izrādījās, ka uzsnidzis sniegs (pirmais sniegs, pirmais sniegs!), un tas joprojām turpina snigt. Slapjš, bet.. Sniegs! Ir jābrauc.
Piesēju priekšējo dubļinieku ar peldkostīma lencīti (nemaz nejautājiet) un aizbraucu. Bet nu neko forši patiesībā nemaz nebija – jau pirmajā reizē, kad izmēģināju, kā slīd pa piesnigušu zāli, aizgāju pa pieskari, sniegs lipa pie riepām, mežā piebēru ķiveri ar sniegu, izmirku, salu, karsu un slidinājos. Ik pa laikam ūdens no kūstošā sniega sakrājās brillēs starp optisko un ārējo stikliņu, kā rezultātā daļa attēla sāka dubultoties.
Sausas drēbes, silta tēja FTW!
Toties svētdien sniega vairs nebija – tas jau bija nokusis, turklāt no rīta diezgan pamatīgi lija lietus. Vēlāk gan laiks uzlabojās, un es vairs nevarēju tik mierīgi nosēdēt mājās, tāpēc izbraucu uz pāris stundām. Bija dubļi. Pamatīgi. Sākumā jau bija tā "eunu, fui, pē", bet pēc tam pieradu un atkal iepatikās. Zinkā, kamēr vēl tīrs, nemaz negribas sasmērēties, bet, kad jau tam ir par vēlu, tad ir vienalga, kāds ir izskats – galvenais, ka pašam patīk! Brīžiem braucu pa tādu šķidru pļuriņu, slidinoties šķērsām, un ik pa laikam atcerējos par redzēto bildēs no CX sacensībām. XC mēdz būt tīrāks. :)
Vēlāk uz vakara pusi pat uzspīdēja saule. Patika.
Ir jau arī!