7. septembrī Siguldā notiks 18. Latvijas riteņbraucēju vienības brauciens. Mūsu komanda tajā piedalīsies jau piekto gadu.

Pagājušajā reizē man diemžēl neizdevās tikt līdz startam, jo pēdējā brīdī pamanīju, ka riepa nolaidusi gaisu pēc iepriekšējā vakara izbrauciena. Mēģinot nomainīt kameru, ātrumā laikam saplēsu arī to, tāpēc uz startu devos kājām, un vismaz bija iespēja šo to pafotografēt.

Līdz šim biju braucis tautas šosejas klasē, taču, tā kā šogad esmu pārkāpis uz MTB, tad arī braukšu kopā ar pārējiem MTB klasē. Lai arī esmu Siguldas vietējais, trase man tomēr ir nezināma (pa to pusi, kur trase, tikpat kā neesmu braucis), tāpēc mēģināju ar to iepazīties pirms sacensībām.

Sestdien bija pirmais mēģinājums, kas beidzās pēc apmēram pusstundas, kad apmaldījos trijās priedēs, kā te viens izteicās. Marķējums bija tik minimāls, ka vienā vietā tas vienkārši beidzās, un, pēc vismaz sešu dažādu ceļu izmēģināšanas, atmetu ar roku. Pēc tam otrā šosejas pusē atradu atpakaļceļu, kas ved no Inciema uz Turaidas pusi, taču arī tur marķējums izbeidzās.

Pirmdien mēģināju vēlreiz. Šoreiz marķējums bija daudz pieklājīgāks, tāpēc arī izdevās izbraukt trasi. Tiku līdz tai pašai vietai, kur sestdien apstājos, jo arī tad marķējuma nebija, tāpēc braucu, kur likās pareizāk. Pēc tam, salīdzinot savu maršrutu ar karti, izrādījās, ka pāris kilometrus tomēr esmu nobraucis pa nepareizo ceļu. Otrdien to vietu atradu un izbraucu pareizi.

Trase nav sarežģīta, ir ātra. Interesantākais man šķita meža ceļš, kas iet blakus Inciemam, pārējais lielākoties ir grants ceļi. Sarežģītākā vieta ir tāds dubļains nobrauciens, kur ir gan dubļi, gan māli, tas ir arī nedaudz aizaudzis ar zālēm, bet zem tām – ar mašīnu izbrauktas dziļas risas, kuras tā nemaz nevar ieraudzīt. Ja tajās iebrauc, tad var arī krist. Jāšķērso divi strautiņi, ir arī divi gari kāpumi. Tas arī īsumā viss.

Diemžēl daudzviet trasē bija ne vien svaigais marķējums šīm sacensībām, bet arī saglabājies no pagājušā Vienības brauciena un no pavasara SEB MTB Krimuldas posma, kas izskatās šausmīgi patīkami.

XC.lv forumā pie diskusijas par šīm sacensībām ir arī šūmēšanās par dalības maksām (kas šogad ir paceltas par vidēji 50%), tāpēc ir vairāki, kas domā piedalīties braucienā bez numura. Es viņus nemaz nenosodu – 15 vai 20 latu par šādām sacensībām nav adekvāta maksa. Ja arī pēc šīm sacensībām netiks novākts viss marķējums, tad domāju, ka to izdarīšu es un nosūtīšu IJSA plakātiņu "Nemēslo mežā, pārvērtīsies par cūku." Galu galā, ar šādu dalības maksu un tūkstošiem dalībnieku var atrast līdzekļus sakopt dabu aiz sevis.