Veloblogā pamanīju rakstu par jaunu veložurnālu The Ride, kas atšķirībā no citiem līdzīga rakstura izdevumiem publicēs stāstus par riteņbraukšanu no pašiem riteņbraucējiem, nešķirojot MTB, BMX, DH, TT, šoseju un citus paveidus. Nevis sacensību ziņas un tehnikas apskatus, bet tieši stāstus. Un ievērtējiet attēlus!
Žurnāla pirmo numuru var iegūt par brīvu PDF formātā.

Pietika izlasīt vien pašu pirmo rakstu, kā jau biju sajūsmā par žurnālu. Stāsts ir no kāda Aļaskas velobraucēja, un viņš apraksta, kā pēc darba dodas mājup, kamēr ārā plosās sniegavētra. Bāc. Lai arī nupat sāksies vasara, man uzreiz sagribējās ziemu. :)

Pagājušajā ziemā kaut kā maz sanāca izbraukt pa sniegu, jo parasti, kamēr tiku līdz mājām, sniega bija vai nu pārāk daudz un apņēmības par maz, vai arī tas bija slapjš, vai arī nokusis un viss pārējais bija slapjš. Bet, kad ir tāds viegls pūderis, pa to ir tik forši braukt – tik kluss, mīksts un tīrs, vien neliela šņākoņa no riepām, sniegs dažreiz iegurkstas.. Pilnīgs miers.
Savukārt ar slikiem var driftojot zīmēties uz stāvlaukumiem. :)
Wii..

Protams, būtu tagad ziema ar sniegu, parasto vēju un aukstumu, ganjauka es atrastu kaudzīti ar iemesliem tomēr nedoties ārā. Tā saka, ka nav nepiemērotu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs, taču man pagrūti iedomāties sevi pārbaudām to praksē katru īso ziemas dienu.. Man pat nedaudz neērti sametās, uzzinot, kā un cik daudz vietējā meitene trenējusies pa ziemu, kamēr es tajā laikā droši vien sēdēju pie siltas tējas.
(nopūta)