Ja es vakarā pēc gonkas skatos rezultātus un rādu draudzenei un pēkšņi viņa ierauga, ka mani ir apdzinusi meitene, tad man nākas baigi attaisnoties, kur es 3x nedēļā eju vakaros pēc darba uz 2h. Takā tie šmaukļi taisa man mēslus, un man jāsāk palikt uzmanīgākam!
six6, 15/05/2012 13:42:53

Nedaudz palasīju atsauksmes XC.lv forumā pēc Siguldas SEB MTB posma. Pa šiem gadiem nekas daudz nav mainījies – joprojām ir braucēji, kas tīši vai netīši aizbrauc nepareizi, jo joprojām trase iet ņigu ņegu un joprojām ceļa rādītāji nespēj sadalīt braucējus pēc numuriem, kam un kur īsti jābrauc. Grūti viņus vainot, ja jātiek galā ar tūkstošiem braucēju un trim distancēm. 2015. gadā tas būšot Eiropas XCM čempionāts.

1. maijs un tradicionālā Kritiskā masa plkst. 13:00 pie Dailes teātra.

Jau atkal drīz būs klāt 1. maijs, kuru mēs visi kā ierasts atzīmēsim ar kopīgu braucienu Kritiskajā Masā. Cerēsim, ka šogad mūsu pulks būs vēl kuplākā skaitā pārstāvēts, neskatoties uz to, ka šo tautas iedibināto tradīciju Rīgas dome un policija vēlas izskaust. Jā, tagad mums ir arī "Velo nedēļa" - tas ir apsveicami un priecē, bet mūsu visu iedibināto ikgadējo velo braucienu tādejādi nevar ņemt un iznīdēt, sūtot mūs uz domes rīkoto "Velo parādi". Jo kurš gan sevi cienošs cilvēks dotos svinēt svētkus nevis tur, kur un kā vēlas, bet tur, kur viņam liek kāds cits, ignorējot faktu, ka šis cilvēks šos svētkus patstāvīgi svin teju desmit gadus. Kritiskā Masa ir jau pārliecinoša ilggadēja tradīcija, kas patiesi atspoguļo mūsu pašiniciatīvu, saliedētību un mīlestību pret velo kultūru. Tā kā šogad mums jābūt vēl saliedētākiem, vēl stiprākiem un vēl vairāk jācenšas, lai padarītu šo dienu par patiesiem svētkiem.
Šogad tas ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā iepriekšējā gada rūgto pieredzi – ar policijas pastiprināto uzmanību un daudzajiem sodiem gan pamatotiem, gan strīdīgiem, jo kā paši policisti atzina, viņiem dotais rīkojums bija pēc iespējas vairāk iebiedēt masas dalībniekus, jo "vajadzēja braukt oficiālajā Rīgas domes braucienā".
(..)
Avots un plašāk – kritiskamasa.blogspot.com

1. maijā tiešām Ušakovs ar kompāniju (jaunais politbiznesa projekts "Gods kalpot Rīgai!") rīko Rīgas Veloparādi, kas notiks apmēram tajā pašā laikā no 12:00 līdz 14:00, un tas ir kaut kādas velonedēļas ietvaros.

• http://www.ir.lv/2012/4/22/riga-sakas-velo-nedela
• http://www.rigasvelonedela.lv/

Atgādināja ziņas no demokrātiskajām kaimiņrepublikām uz austrumpusi, kur iepriekš pieteikto un saskaņoto protesta mītiņu laukumu vietā pēkšņi sākas kaut kādi būvdarbi vai ierodas cirks ar izrādēm.

Manīju ziņu, ka šogad Kritiskajā masā vairāk vai mazāk, bet tomēr varētu piedalīties arī Latvijas ciklokrosa (CX) komanda. Forši!

Lai visiem draudzīgs īstais izbrauciens un bez jebkādiem saspīlējumiem!

Kļūst siltāks, dienas garums jau 11 stundas, pavasara treniņsezona var sākties! (Vai arī to var nosaukt savādāk.)

Pagājušajā sestdienā vispirms snowkite uz lauka pie Turaidas ar pūķi un slēpēm, pēc tam neliels riņķītis ar velo. Kaitojis pa sniegu nebiju divus gadus, tagad beidzot bija pietiekams vējš un sasalis sniegs, bija ļoti forši! Pūķis dažus metrus virs zemes, es kantēju atspēries, maksimālais ātrums līdz 35 km/h (baigi nespiedu), saule spīd, es pūķa ēnā, tāds wiii! Aizrāvos ilgāk kā bija plānots. Pro'ms, man vēl daudz jāmācās, gadījās daudz krist, vilkties pa zemi, atstājot aiz sevis dziļas vagas, nejauši lidināties pa gaisu, ar slēpi sagriezt biksi, apsisties un tā. Kopā kādus 13-15 km nošļūkāju šurp turp.

Divi video no turienes, bet ne mani un tikpat kā bez manis: 1) epiks krešs, 2) snowkiting darbībā.

Pēc tam daži kliņģergabali un pēc ilga pārtraukuma dodos izbraucienā ar MTB. Iepriekš ar to pēdējoreiz braucu tikai otrajos Ziemsvētkos, kad vēl nebija sniega un abi ar brālēnu izbraucām apli Sigulda - Murjāņi - Sigulda, un tad kaut kad janvārī, kad abi izmetām riņķīti pa sniegotajiem ceļiem un takām. Tagad pa šoseju uz Allažu pusi. Ceļi lielākoties pavisam sausi, ripo pavisam raiti un nojaušu, ka man ir labi pa vējam. Tā arī ir, pusceļā sastopu pārinieci, pagriežos atpakaļ un.. vairs nemaz neiet uz priekšu.

Lielie ātrumi ir pa vējam, mazie – pret vēju. :)

Pavadu nosalušo pārinieci līdz mājām, un GPS rāda, ka man tikai 25 km nobraukti, tāpēc nolemju izbraukt to pašu gabalu vēlreiz. Otro apli iesāku ar 40 km/h ieskrējienu pa vējam, tad sānisku braukšanu ar sānvēju un tad atkal pa vējam pa sniegotu granteni, kas sākumā normāla, pēc tam mīksta putriņa, tad ciets un spīdīgs ledus, uz kura fiksi nožaujos un čunčinu lēnā garā līdz asfaltam. Pa ceļam nograužu sasalušu graudu batoniņu. To pašu maršrutu izvēlējos daļēji arī tāpēc, ka mani ieinteresēja kāda saimniecības ēka Allažos. Apskatījis to, dodos cīņā ar pretvēju. Mājās gan nonācu diezgan samocījies un izsalcis. Kopā kādi 60 km.

Svētdien un pirmdien sāp visas maliņas no sestdienas aktivitātēm. Kājas tā pārāk neiebilda, toties rokas gan sāka sāpēt jau pēc 15 nobrauktiem kilometriem.

Pirmās sacensības jau aprīļa otrajā pusē. Man gan šķiet, ka es šogad aizbraukšu tikai uz kādām trim, četrām sacensībām. Ja tā labi padomā.

Ja velosports arī ir "zaļa" nodarbošanās, velosacensības tādas bieži vien nav gan.

Attēlos redzamas marķējumu paliekas dabā vairākus mēnešus pēc "Jūrmalas velomaratona" un "SEB MTB kalnu divriteņu maratona" Siguldas posma. Pirmo rīko "Alpha Baltic Sport", otro – "Igo Japiņa sporta aģentūra". IJSAs attieksme pret dabu jau ilgi ir tāda, ka pēc sevis nav jāsavāc – vēl tagad var atrast vietas ap Siguldu, kur karājas gan "SEB MTB", gan Vienības velobrauciena sacensību marķējums, kas tur tika izkārts pirms vairākiem (vairāk kā diviem) gadiem. Dalībnieki arī nekādi netiek audzināti. Šogad vismaz vienā posmā pat tika izsludināta balva tam, kurš trasē savāks visvairāk citu dalībnieku izmesto atkritumu. Forši.

Es nosūtīšu viņiem lūgumu līdz nākamajam gadam novākt "aizmirsto" marķējumu visur, kur tas palicis gan šajā, gan iepriekšējos gados. Ja tam nebūs nekāda rezultāta, sazināšos ar pilsētas domi un GNP, lai izvērtē, vai nākamgad ļaut rīkot pasākumus.

Šorīt uz Rīgu braucu ar mašīnu, un tas bija diezgan stresains pasākums, taču vakar atcerējos kādu spilgtu ainiņu no vasaras beigām, kad darbdienas rīta agrumā devos uz Rīgu ar velo, sākot ar mazu gaismiņu un ap pieciem, lai kaut kad ap pusseptiņiem jau būtu Rīgas robežās starp Berģiem un Juglu, kur turpinu ne vairs pa ielu, bet pa apzīmēto veloceliņu, nonāku vietā, kur tas paceļas pāris metru augstumā virs brauktuves (te es droši vien pārspīlēju), un pamanu, ka ielas otrā pusē, tur tālumā – pāri sešām vai astoņām braukšanas joslām, ir cits riteņbraucējs uz šosejnieka, kurš dodas pretējā virzienā – ārā no Rīgas, un mani sveicina – tas bija tāds jauks mirklis dienas sākumā, ka ir vēl kāds.