Nedēļu pēc 1. maija Kritiskās masas šodien, 8. maijā notiks pirmais Kulturālās masas brauciens.

Brauciens, kurā velo braukšanas kultūra tiek pacelta neredzētos augstumos, un Ceļu satiksmes noteikumi tiek ievēroti ar pedantisku precizitāti!

Šādi braucieni, angliski dēvēti par Critical Manners, citviet pasaulē katra mēneša pēdējā piektdienā pulcē izcili apzinīgu velosipēdistu bariņus, parādot, ka velosipēdisti ne tikai vēlas būt cienīti kā satiksmes dalībnieki, bet arī paši prot cienīt citus.

Brauksim vienā rindā, iespējami tuvu brauktuves malai, rādīsim pagriezienus, un apstāsimies pie katra sarkanā luksofora signāla. Brauksim ar velosipēdiem, kas aprīkoti ar bremzēm, skaņas signālu un visiem nepieciešamajiem atstarotājiem. Ar velosipēda (vai jebkuras kategorijas motorizēta transportlīdzekļa) vadītāja apliecību kabatā. Vārdu sakot, skrupulozi ievērosim visas Ceļu satiksmes noteikumu prasības.

Laipni lūgti visi, kam šī ideja šķiet pievilcīga, it īpaši visi tie, kas kritizē Kritisko Masu par “bardaku” un “nevajadzīgu lekšanos”, kā arī tie, kas vienkārši vēlas piektdienas vakarā izmest kādu līkumu pa Rīgu!

8. maijs, Dailes teātris, 18:00.

Informācija par šo pasākumu vispirms iepriekšējā dienā astoņos vakarā parādījās XC.lv forumā, pēc divām stundām to pārpublicēja Tribine.lv portālā un Rotos.lv forumā un vēl nedaudz vēlāk arī Sviesta Cibā.

Šodien notika šī gada pirmā Kritiskā masa un vienīgā, kas šogad ir 1. maijā. Bija tiešām foršs pasākums! Patika. Bija daudz labāk un patīkamāk kā pagājušajā gadā, kad policija visu laiku centās apturēt un izklīdināt dalībniekus. Arī paši velobraucēji uzvedās daaaaaaudz kulturālāk.

Šoreiz sākumā dažas reizes ar ļoti uzkrītošu krievu valodas akcentu tika pateikts, lai brauc vienā rindā pie labās ceļa malas, pēc tam četri policijas busiņi ar iekšā sēdošiem specvienības vīriem pilnīgi nevajadzīgi uztaisīja normālu road block pie Kongresu nama, un tālāk viss sāka notikt puslīdz civilizēti. Policisti ar motocikliem pavadīja velobraucējus visa brauciena laikā (protams, kontrolējot kārtību) un ļāva aizņemt vienu ceļa joslu.
(Es to visu ļoti saīsinu, bet apmēram tā bija.)

Protams, ka atradās kadri, kam pat ar vienu joslu bija par maz, jo nez kāpēc bija jābrauc vēl tālāk no labās ceļa malas. Bija arī dažas nevajadzīgas nesaprašanās, piemēram, iebraucot Vērmanes dārzā vai izbraucot pilnu Mūkusalas apli. Bet tas tā.
Pasākums bija daudz labāks kā pagājušajā gadā un galvenais – tiešām pozitīvs!

Riņķojām ap Brīvības pieminekli, ap Rolandu, pastāvējām pie Ministru kabineta, pārbraucām visus četrus Rīgas tiltus, pacilājām velosipēdus, satiku pazīstamos, sanāca dažas labas fotogrāfijas.

Beigās aizbraucām uz Andrejsalu. Izrādījās, ka pulkstens jau ir pieci. Iepriekš par to nebiju domājis (jo man tā kā vēl jātiek atpakaļ uz Siguldu), taču tā sanāca, ka pieteicos arī dragreisam.
Velo dragreiss ir apmēram tāds pats kā parastais dragreiss. Tīri interesanti. Vienīgajā treniņbraucienā pārliecinoši paliku pēdējais no četriem, jo man bija smaga soma. Vienīgajā sacensību braucienā startēju tiešām labi, uzreiz izrāvos vadībā un tad visu zaudēju, jo gluži triviāli ieķērās ķēde pārslēdzējā. Bāc! Kaut kas tāds notiek vienā gadījumā no tūkstoša, un tas gadījums atgadījies tieši tagad, kad esmu vadībā! Zaudēju braucienu, otru iespēju nedeva, gandarījuma braucienu negribējās gaidīt, jo nebija ne jausmas, cik drīz tas varētu būt. Bet labprāt vēl kādreiz to pamēģinātu. Dragreisam tikai tāds mīnuss, ka var izstāties uzreiz pēc sacensību sākuma un tālāk netikt. :)

Bet pēc tam jau atpakaļ uz Siguldu. No Andrejsalas ar pretvēju līdz Siguldai bija nedaudz mazāk kā divarpus stundas. Uzreiz aiz Rīgas uz kaut kā pārdūru riepu. Patiesībā tā bija pirmā reize, kad ceļā nākas mainīt cauru kameru, un jāsaka, ka tas nebija ātri. Man tāda procedūra prasīja kādas 15 minūtes, jo nevarēju pārdabūt riepas malu pāri aplocei. Būs jāpatrenējas.

Bet par Kritisko masu – nākamgad noteikti atkal!

• 2009. gada 1. maija Kritiskā masa bildēs (x-f)
• Citu fotogrāfu bildes, vēl nedaudz
• Jauka filmiņa par Kritisko masu no "kadrs"
• Filmiņa par Kritisko masu no Kristapa Driķa

1. maija Kritiskās masas pulcēšanās šogad 13:00 pie Dailes teātra.

Kritiskā masa ir riteņbraucēju pasākums, kas notiek katra mēneša pēdējā piektdienā simtos pasaules pilsētu. (1. maija Kritiskā masa gan atšķiras šajā gadījumā, jo nu.. tā notiek 1. maijā.) Galvenā pasākumu ideja ir uzmanības pievēršana tam, cik nedraudzīgas ir pilsētas pret riteņbraucējiem. Katru gadu vai reizi gan var būt arī citas blakus tēmas, taču galvenā nemainās, taču tas nav protesta pasākums vai demonstrācija, drīzāk gan kopīga pabraukāšanās bariņā. Tā parāda, ka velobraucēji Rīgā ir. Un daudz.
Kritiskajai masai nav organizatoru, līderu, maršrutu, tas viss notiek spontāni.

Šī būs otrā reize, kad piedalīšos 1. maija Kritiskajā masā, un trešā, kad vispār piedalīšos Kritiskās masas pasākumā, jo vēl viena reize bija pagājušajā gadā rudenī mēneša pēdējā piektdienā (kā oficiāli vajag). Toreiz gan bija kritiski maza masa, kādi 15 braucēji, un viss noritēja mierīgi – tikai viens neatļauts kreisais pagrieziens no Matīsa uz Brīvības ielu. Toreiz mūs vadīja kāda meitene. :)

Kā jau katru gadu, arī šoreiz, tiklīdz tika publicēta informācija, ka, kad un kur šāds pasākums sāksies, saradās daudz komentāru no pasākuma pretinieku puses. Parastie argumenti – Kritiskā masa ignorē CSN, provocē apzinīgos autovadītājus, kas nekad nepārkāpj noteikumus, un galvenais – kā velobraucēji var uz kaut ko pretendēt, ja nemaksā ceļu nodokli? :)

Manuprāt, riteņbraucēji un autovadītāji ceļu nodokli maksā proporcionāli ceļu nolietošanas apmēriem, izmantojot to.
Velosipēdam nevajag degvielu, kas ir diezgan būtiski šogad un turpmāk, kamēr pasaules ekonomiskā krīze būs jūtama.
Velosipēds ir arī videi draudzīgs pārvietošanās līdzeklis. Interesanti, kāpēc Rīgā uz Brīvības un Kr. Valdemāra ielas ir tādas baltas būdiņas, kas mēra NO₂, C₂O un citu bīstamu vielu koncentrātu gaisā?

Šodien ir Zemes diena, btw.

Kā jau 321 minēja, ir forši izbraukt pa ielu cauri Galerijai Centrs, ir forši pariņkot ap Brīvības pieminekli, pacelt velosipēdus gaisā, būt daudz. Ir forši sveicināt garāmgājējus, redzēt tūristu smaidus, iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Pasākums ir pozitīvi domāts, lai arī, protams, atrodas daži kadri, kas saķeras ar policiju.

Viena lieta gan pretiniekiem forumā ir kopēja ar 1. maija Kritiskās masas dalībniekiem - viņi pauž savu attieksmi, jo tieši to pašu darīs arī braucēji. Ja kādam neliekas saprotamas šādas aktivitātes, lai paliek mājās, brīvdiena taču. Kritiskā masa vismaz kaut ko dara, nevis klusi sēž malā īdot. Lai nu tā būtu velobohēma.

Riteņbraukšana taču ir meditācija, kā teica bobcom.
Tiksimies jokainajā pasākumā!

Be Your Own Pet – Bicycle, Bicycle, You Are My Bicycle

XC.lv blogā Ansis Mežulis publicējis pētījumu "Kā grami pārvēršas sekundēs un metros", kurā aprakstīts, cik daudz laika un attāluma ziņā var dot vieglāks velo. Pētījums aprakstīts tā populārzinātniski un, lai arī apraksts ir diezgan garš, to ir vērts izlasīt, ja ir kaut neliela interese par šo tēmu. Apraksts ir viegli saprotams (ja nespeciālists nemēģinās iedziļināties formulās). Tajā uzskatāmi salīdzināti divi braucēji gan uzsākot braukt, gan rāpjoties kalnā, gan ripojot no tā.

Jāņem vērā, ka Ansis ir nopietns zinātnieks – fiziķis, tāpēc viņa pētījums ir ticams. Matemātiski. Teorētiski.
Praktiski gan es tam nespēju noticēt. :)

Manuprāt, MTB ir pārāk dažāds sporta veids, lai šāds pētījums būtu.. ticams. Ļoti iespējams, ka matemātiski liekie kilogrami tiešām spēj kavēt par pāris sekundēm, kas pārvēršas metros finišā, taču MTB trasē ir pārāk daudz mainīgo, kas tādu 50 gramu nomešanu padara par neievērojamu. Daudz kas jau pieminēts foruma diskusijā par šo rakstu, piemēram, pieredze, fiziskā sagatavotība, psiholoģiskais iespaids (karbona kustamais īpašums vien ko dod), numura radītā gaisa pretestība.. :)
Kā jau viens minēja, pietiek ilgāk pačurāt, un ieguvums būs vēl lielāks.
Domāju, ka šāds pētījums būtu pamatotāks, piemēram, treka riteņbraukšanā, kas ir, nu, vienveidīgāks sporta veids, kurā mazāk nezināmo un pārsteigumu. Tur nevar pa nepareizo pusi apbraukt bedrīti, nevar uzbraukt uz zara vai saknes un izspolēties, zaudējot visu pārsvaru. Tas gan tā tieši neattiecas uz matemātiskajiem aprēķiniem.

Nu un vēl, protams, price / performance sakarība, jo karbons maksā tā diezgan.

Katrā ziņā raksts ir interesanta lasāmviela. Ieteicamā literatūra weight-weenies frontei. :)

Patiesībā jau velobraukšana tā īsti nebeidzas arī pēc rudens – ziemā tā kļūst tikai tāda neaktīvāka, jo aukstuma un sniega dēļ ir mazāka vēlēšanās kāpt uz velo, lai arī ik pa laikam tas tik un tā notiek, kad vairs nevar izturēt neaktivitāti pēc birojā nosēdētas nedēļas. Vienkārši jārēķinās ar to, ka būs kritieni (un tie bija). :) Un var nosalt, ja, piemēram, pūtīs pretvējš. 

Bet tas tā, ziema ir veiksmīgi pārdzīvota, pavasaris ir klāt. Šodien tas bija īpaši jūtams – pavisam neliels vējš, spoža saule un temperatūra virs 10 grādiem. Pie tādiem laikapstākļiem vairs nesalst, kad tiek pārsniegti 35 km/h (pārbaudīju divreiz līdz pat 60 km/h). Vispirms izmēģināju braukšanu pa meža ceļiem un takām, kur ziemā varēja forši braukt pa sniegu un ledu, taču tagad uz ceļa ir pārāk lieli dubļi, savukārt takas vēl joprojām ir ar diezgan biezu sniega kārtu, un ledus ir tik mīksts, ka tajā vienkārši grimst iekšā. Ā, un tiltiņi var būt kaut kur zem ūdens. :)
Ja Rīgā sniega vispār vairs nav, tad, jā, Siguldā tā vēl ir diezgan. Vismaz man vajadzīgajās vietās tā ir nevajadzīgi daudz..

Tāpēc šodien pusstundu pamīcījos pa sniegūdensledus putru un pārējās vairāk kā trīs stundas pavadīju uz asfalta – metu riņķus no Turaidas līdz Mālpilij, ieskaitot uzbraucienu pa serpentīnu divreiz (tas beidzot ir sauss). Kopā nominu ap 75 km, bija normāli, rīt gan to vairs neatkārtošu..
Braucot gar nokusušu pļavu, brīžiem pat varēja sajust uzkarsēta gaisa plūsmas, cik ļoti saule silda. Forši.

Parēķināju, ka no rudens vidus esmu nobraucis ap 500 km. Nav slikti. Kamēr nesalīdzina ar citiem, nav slikti. :)

Tehnika
Velo man joprojām ir tas pats, tagad tam ir jau viens gadiņš. Un tam ir uzlikta jauna dakša, ko nomainīju kaut kad februārī – viens no Marzocchi modeļiem ar eļļu un gaisu (120 mm). Ar veco SR Suntour nemaz nevar salīdzināt – tagad man ir pat rebounds! Ja ziemas aukstumā tā darbojās labi, tad tagad, kad palicis siltāk, tā darbojas vispār ideāli. Protams, man gan maza pieredze ar dakšām, bet tomēr palieku pie "vispār ideāli".
Vajadzētu nomainīt bremžu klučus. Iespējams, ka derētu arī jaunas riepas. Citādi ok.

Komanda..
Tā kaut kur simboliski ir, zinu tikai to, ka trešdaļa komandas biedru nav kāpuši uz velo kopš rudens, bet ar otru trešdaļu sakari pazuduši.

Sacensību plāni
Entuziasms piedalīties sacensībās šogad kaut kā jūtami mazinājies. Tas gan tā būs varbūt līdz pirmajām sacensībām, tad jau redzēs.

Domāju piedalīties kādā Baložu velokrosa posmā, noteikti piedalīties Philips MTB maratonā (šogad trīs posmi), varbūt arī vietējā SEB posmā (Krimuldā). Varbūt kaut kur vēl. Būtu interesanti un neparasti piedalīties velorallijā no Ainažiem līdz Ventspilij, bet tas ir kaut kas liels. Pagaidām skaidri zināms tikai tas, ka Ogres velolemānas 12/24h sacensībās nesanāks piedalīties. Rudenī ganjauka Vienības brauciens.
Ā, 1. maija kritiskā masa tuvojas. :>

Kalendārā kaut ko ielikšu vēlāk, kad būs skaidrāk zināms.