Nu, galvenais gada notikums – tika izdomāts spēcīgs nosaukums, radās pati komanda, un viss sāka notikt. Cits piedalījās vairāk, cits mazāk, taču pavisam kopā komanda tika pārstāvēta 7 sacensībās, pievarot arī vienu veselu sacensību seriālu. Tīri normāli pirmajai reizei tādiem svētdienas braucējiem.

Un nākamajā sezonā – citius, altius, coolius (ātrāk, augstāk, vissbūsforšiņāk)!

No sevis varu piebilst, ka bija vērts pāriet uz MTB, ar kuru kopš aprīļa kopā nomīti 3000 km. Braukt pa mežiem un visādiem nelīdzenumiem ir tīri forši un interesanti, kā arī bija iespēja iepazīties ar citiem velobraucējiem, piedaloties kopīgos ne-sacensību izbraucienos pa Latviju.

Lai pārtrauktu neveiklo klusumu, kamēr CopyLeft vēl joprojām raksta atskaiti, neliels, mazticams stāstiņš.

Šovakar izmetu riņķīti līdz Jūdažiem un Turaidai ar veco velo – to, kuram cietā dakša un sliki. Sen ar to nebiju braucis. Brauciens mierīgs pa tumšiem ceļiem ar gaišiem prožektoriem, pārdomājot dzīvi. Brauciena beigu daļā uzminos uz Turaidu, aizbraucu līdz Reiņa trasei (tur snovo!) un rāmi tā ap 10 km/h ripinājos lejup pa serpentīnu. Līdz kādā brīdī kaut kas pie priekšējā riteņa uzzibsnīja. Ieskatos ciešāk – dzirksteles aizlido! Atlaižu bremzes, nekā. Nospiežu, atkal uzzibsnī. No v-bremzēm! Dzirksteles! Man! Dzirksteles! No v-bremzēm!

Apstājos, apskatīju, nekas nekur lieki, kur nevajadzētu, klāt neskaras. Bremzējot nebija arī nekādas neparastākas kā parasti strīķēšanās. Tā arī nesapratu, kāpēc tā. Esmu dzirdējis par uzkarsētiem rotoriem (disku bremzēm), bet tur tomēr daudz lielāks spēks bremzējot nekā vienkāršām v-bremzēm.
Protams, nebija jau tādas gaismas kā no šķiltavām, tikai vairākas oranžas dzirksteles, ko tumsā nevar nepamanīt.

Katrā ziņā, ja man stāstītu, neticētu. Un tomēr – es tur pats biju klāt!
(Ā, jā, riteņbraukšanas sezona nav beigusies arī decembrī.)

18. novembra «Latvijai 90» velobrauciens tika veiksmīgi pieveikts. Bijām 18 braucēji (nejauši, tomēr zīmīgi) un patiesībā nobraucām gandrīz visus 100 kilometrus. Sākām dažas minūtes pēc deviņiem no Brīvības pieminekļa un pirms pusčetriem bijām turpat atpakaļ – kopā nedaudz vairāk kā sešas stundas.

Vispār, neskatoties uz diezgan lielo attālumu, pats brauciens bija samērā viegls. Neizskatījās, ka pie beigām kāds būtu pārguris. Braucām ne ātri, ne lēni, reljefs lielākoties plakans. Laikapstākļi arī bija ļoti labi – temperatūra ap nulli, saule spīd, vējš gan bija diezgan spēcīgs, taču, iebraucot mežā, tas bija maz jūtams. Zeme mežā lielākoties bija balta no krusas. Ar laiku mums tiešām paveicās, jo jau vakarā sāka diezgan pamatīgi snigt sniegs.

Pa ceļam apskatījām ierakumus, uzkāpām Ložmetējkalna skatu tornī – 27 metru augstumā ir labs skats. Bija arī dažas apstāšanās, lai iekostu, kā arī tāpēc, ka viens no braucējiem pie Ložmetējkalna saplēsa riepu, un to ik pa laikam vajadzēja pielabot. Tas tika darīts gan ar batoniņu iepakojumu, gan ar vizītkartēm, gan ar līmlenti. :)

Bija vērts. Patika. Brauktu vēlreiz.

• Fotogalerija no dc
• Fotogalerija no ruu

Latvijas Republika tika dibināta pirms 90 gadiem, un, tā kā tā ir samērā apaļa jubileja, tad tiek atzīmēta tā pamatīgi. Domāju, ka gandrīz visi ir dzirdējuši par pasākumiem, kas notiek zem saukļa «Iededzies par Latviju».

Arī riteņbraucējiem ir radusies ideja par dažiem pasākumiem, lai radītu tādu kopības sajūtu svētku dienās. Protams, tas notiek savā stilā – sarīkojot velobraucienus pa Latviju 90 km garumā.

XC.lv forumā pašlaik ir informācija par trīs braucieniem Kurzemē un Vidzemē.

• No Valmieras līdz Siguldai ar nakšņošanu "Kārļos" (16.–17. novembrī), ko rīko Rolands
• Ventspils, Irbenes apkārtnē (17. novembrī), ko rīko Eduards
• No Rīgas uz Ložmetējkalnu (18. novembrī), ko rīko Dace

Visiem braucieniem garums ir apmēram 90 kilometri. Man visizdevīgākais tīri ģeogrāfiski un saimnieciski būtu pirmais, taču negribu divas dienas. Otrais man patīk vislabāk pēc apraksta un ieplānotā maršruta, taču tas ir otrā Latvijas pusē. Tāpēc, visticamākais, piedalīšos 18. novembra braucienā uz Ložmetējkalnu. Es tikai ceru, ka laiks todien būs sauss.

Ja vēlies, pievienojies kādam no braucieniem!

Šo sestdien Trek komanda sarīkoja tādu kā veloekskursiju Apē. Mērķis bija kopīgi izpētīt iespējamo nākamā gada Philips MTB posma XCM trasi. Bija tīri interesanti.

Laicīgi izbraucu no mājām, ceļš līdz Apei – tieši pusotra stunda. Galā, protams, ierados par ātru, tāpēc pabraukājos pa Api tāpat vien.
Laiks bija diezgan nekāds – sākumā sauss, bet vēlāk sāka smidzināt lietus un nepārstāja līdz pat beigām. Toties vismaz diezgan silts – ap +12 grādiem. Var iztikt.

Ap 12 mēs beidzot tikām sapulcināti kopā uz iepazīšanos, īsu instruktāžu un tautas skaitīšanu. Bijām gandrīz 50, un vēlāk mums pievienojās vēl daži, tā kā kopā bijām vismaz 56 braucēji. Paliels bars. Mazākā daļa (lielākoties bērni) brauca īso distanci, pārējie devās garajā – maršruts apmēram 55km garumā – ceļi, meža ceļi, takas, nedaudz arī Igaunija. Braucām pa visām tām foršajām vietām, kur gāja trase šogad, – gan tehniskais nobrauciens lejup pa izcirtumu, gan gar daudzajiem ezeriem, gan pa laipu uz Igauniju. Dabasskati tiešām jauki, braukšana bez steigas, kompānija ļoti patīkama.

Sākumā tika paziņots arī par balvām tiem, kas uzbrauks Drusku pilskalnā. Maratona laikā pa to bija jābrauc (drīzāk grūti jāstumjas) augšup, šoreiz tas bija brīvprātīgi. Pirms tam bija doma, ka man arī vajadzētu pamēģināt, bet pie paša pilskalna kaut kā pārdomāju – daži sāka slīdēt atpakaļiski lejup, ko visdrīzāk būtu darījis arī es, tāpēc tā arī nepamēģināju. Protams, tagad gan liekas, ka vajadzēja, bet nekas – gan jau nākamgad. Starp citu, dažiem arī izdevās tajā uzbraukt.

Pēdējos kilometros manam velo laikam izbeidzās priekšējais amortizators – kļuva aizdomīgi ciets. Pašās, pašās beigās kāda meitene nolikās no tiltiņa un laikam saslapinājās ūdenī. Ap puspieciem finišējām.
Pasākums bija tiešām jauks, bija vērts piedalīties.

• Bildes no KKTK
• Īss video no KKTK
• (Bilžu no manis gan nav, jo vairs nav fotoaparāta.)

P.S. Nākamreiz tāds mazāks bariņš pulcēsies Siguldā, lai pabraukātu kaut kur starp Murjāņiem un Līgatni. Iespējams, oktobra otrajā pusē, novembra sākumā.